EKF PROCESS - PROCESS EXPANDED

PROCESS EXPANDED

Sestdiena, 24.05.2025

Siltie dati / Warm Data

Natalia Kozieł-Kalliomäki (Somija)

Zondes / Probes

Olivier Periquet, Quentin Conrate (Francija)

Improvizēta performance duetā

Filmas ķēde sērijā / Film-Circuit in Series

human infrastruture (Koreja)

Dodieties rosīgajās Toronto ielās caur paplašinātā kino projektu, kur vizuālais stāstījums atklājas urbānās informācijas slāņos  – tie fiksēti uz melnbaltas 16 mm kinolentes, lai stāstītu stāstu par pilsētas simfoniju.

Performance ar nosaukumu “Siltie dati”  ielūkojas dziļi metropoles audumā, kur katrs kadrs pulsē ar pilsētas dinamiku, un piedāvā citu izpratnes dimensiju tam, kas parasti uzzināms tikai no kvantitatīviem (jeb aukstajiem) datiem.

Natālija Kozjela-Kaliomaki (Natalia Kozieł-Kalliomäki, FI/PL) ir poļu izcelsmes vizuālā māksliniece, kura dzīvo, strādā, izgudro un izklaidējas Helsinkos, Somijā. Viņa ir līdz ceļgaļiem dziļi iebridusi fotosensitīvās filmas un paplašinātās grafikas veidošanas piedzīvojumā. Par Natālijas prakses kodolu kļuvusi kino un iespiedgrafikas saplūšana, svārstoties starp dažādiem mērogiem, sākot no lieliem audekliem līdz 16 mm filmām, projekcijām telpā un dzīvā kino performancēm. Viņa izmanto analogās iekārtas kā optiskus instrumentus, lai veidotu savus stāstus, kas atrodas kaut kur uz grafikas, kino un teātra robežas.

Zondes / Probes

Olivier Periquet, Quentin Conrate (Francija)

Improvizēta performance duetā

Uzlieciet dimanta uzgalīti uz plates un ieklausieties raksturīgajā kartonam līdzīgajā skaņā, iedomājoties, ka tā stiepjas bezgalīgi. Ļaujiet gaismas staram pieskarties kristāla priekšmetam un vērojiet, kā kaustika aizviļņo telpā. Izmantojot pilnībā akustiskus un analogus instrumentus, tiek pētīti vienkārši priekšmeti, atklājot slēptās optiskās un skaņas īpašības, kas to parastajā pielietojumā citādi nav dzirdamas vai redzamas.

Olivjē Perikē (Olivier Perriquet, FR) jau divdesmit gadus nodarbojas ar dzīvo kino un instalācijām, bieži sadarbojoties ar skaņu māksliniekiem un mūziķiem. Gan savos paplašinātā kino darbos, gan video, instalācijās un performancēs viņš bieži un netieši atsaucas uz zinātnisko iztēli un tās valodu. Balstoties mediju arheoloģijā un pārņemot Vilema Flusera ideju par “spēlēšanu pret aparātu”, viņš šķērso disciplīnas, līdz vairs nav iespējams atšķirt, kurš medijs rada kuru formu, izmantojot troksni, formas rašanos, pamata atpazīšanu formā kā līdzekļus, lai piekļūtu neizsakāmajam cilvēciskajā un ne-cilvēciskajā pieredzē.

Kventins Konrāts (Quentin Conrate, FR) ir skaņu mākslinieks un bundzinieks, kurš aktīvi darbojas laikmetīgajā mūzikā, mūzikas teātrī un dažādās eksperimentālās mākslas jomās. Viņš ir izstrādājis īpašu pieeju bungu komplektam, reducējot tā elementus. Šo jauno komplektāciju viņš nosaucis par “nepilnīgu bungu komplektu”, kas ļauj viņam pētīt iespējas radīt jaunu akustisko skaņu kopumu ar savu tehniku. Viņa darbos bieži vien krustojas vizuālā māksla un skaņa, pievēršoties telpai un kustībai. Pašlaik viņš sadarbojas ar dažādām dejas un teātra kompānijām, kā arī raksta savus skaņdarbus, ko izpilda kā solists vai dažādos projektos. Viņš bieži uzstājas Eiropā kopā ar citiem mūziķiem un ir izdevis virkni albumu dažādās pasaules izdevniecībās.

Filmas ķēde sērijā / Film-Circuit in Series

human infrastruture (Koreja)

“Filmu ķēde sērijā” atklāj sudraba halīdu filmas slēptās enerģijas, apstrādājot to gan kā attēlu, gan ķēdi. Divas ķēdes savijas: viena no alvas dendrītiem, izaudzēta uz video atgriezeniskās saites organiskajiem modeļiem, un otra, ko atstājusi augstsprieguma izlāde. Caur dendrītu ķēdi radot dzirksteli, “human instrasctructure” reāllaikā ģenerē Lihtenberga figūras  – fraktāļu rakstus, kas izseko elektrības ceļam.

Iedvesmojoties no Kirliāna fotogrāfijas mēģinājumiem atklāt dzīvo būtņu auru, šis process atklāj filmas slēpto “nervu sistēmu” — trauslas metāla vēnas, kas mirdz no rēgainas enerģijas. Šīm elektriskajām pēdām parādoties un izšķīstot, filma kļūst par nestabilas pārraides vietu, kur pati matērija pulsē ar spokainu lādiņu.

Duets

“human insfrastructure”  ir Seulā bāzēts audiovizuālā trokšņu duets. “human insfrastructure” apvieno trokšņu mūziku ar paplašinātā kino eksperimentiem , lai radītu kibernētiskas sistēmas, kurās skaņa un filmas attēls modulē viens otru. Viņu izpratnē audiovizuālais nav tas, kurā audio kauzāli ietekmē vizuālos attēlus vai vizuālie elementi nosaka skaņu, bet gan tas, kurā audio un vizuālais saturs balstās viens uz otru, iekļaujot dažādus ķermeņus. Pēdējā laikā viņi ir koncentrējušies uz ģeneratīvu attēlu ierakstīšanu filmā ar elektroķīmisku iejaukšanos palīdzību, un izstrādā ierīces, kas tās darbinātu. “human insfrastructure” arī vada “Gäro” — eksperimentālu analogo audiovizuālo materiālu laboratoriju, kur organizē seansus, seminārus un darbnīcas kustīgo attēlu māksliniekiem un pētniekiem. Viņi atklāja Eksperimentālā kino un video festivālu EXiS 2023. gadā un uzstājušies WeSA festivālā Seulā.