Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” izrādes “Lietisko pierādījumu muzeja” noslēgumā dzīvoklī Avotu ielā 73-28 notiks 24 stundu lasījumu maratons, kurā lasīs muzejam uzticētos dokumentālos pieredzes stāstus.
Liecības lasīs gan sievietes, kas ir piedzīvojušas vardarbību ģimenē un attiecībās, gan tās, kuras nav, turklāt katra sieviete dalīsies ar citas pieredzi.
“Ar šo vienkāršo solidaritātes akciju uz 24 stundām simboliski tiks pārtraukta klusēšana, ko uzspiež vardarbības radītā stigma un sabiedrības aizspriedumi, liedzot iespēju daudzām izstāstīt savu stāstu un tikt sadzirdētām,” norāda pasākuma rīkotāji.
Lasījumi sāksies 9. septembrī pulksten 12:00 un turpināsies līdz nākamās dienas pulksten 12:00.
Lasījumus varēs klausīties arī interneta tiešraidē.
Lasījumus var apmeklēt bez maksas, iepriekš reģistrējoties. Saskaņā ar valstī noteiktajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem pasākums būs apmeklētājiem slēgts naktī no pulksten 02.00 līdz 06.00.
Par “Lietisko pierādījumu muzeju”
“Lietisko pierādījumu muzejs” ir klusa izstāde ar dzīviem elementiem, kas iekārtota kādā Rīgas dzīvoklī. To veido lietas – vardarbības liecinieces. Te šie ikdienišķie priekšmeti, kas nevienā tiesā nederētu par ticamu pierādījumu, runā skaļāk par slāpējošo klusumu, kas seko vardarbībai.
Darba autores Jana Jacuka un Laura Stašāne jau 2019. gadā aizsāka pētīt vardarbības tēmu un mākslas prakses, kas ļautu par to runāt publiski, bet šī ir pirmā reize, kad viņas to dara, iesaistot plašāku sabiedrību.
Jana Jacuka ir absolvējusi Laikmetīgās dejas mākslas nodaļu Latvijas Kultūras akadēmijā un šobrīd aktīvi darbojas laikmetīgās dejas un teātra vidē. Savos darbos Jacuka runā par trauslumu un personisko pieredzi. Izrādēs “Viss būs labi” (2019) un “Baiļu rutīna” (2020) māksliniece uzsāka sarunu par vardarbības tēmu, ko turpina pētīt tālāk.
Līdz 2020. gadam strādājot Latvijas Jaunā teātra institūtā, Laura Stašāne ir izveidojusi un vadījusi vairākus vietēja un starptautiska mēroga projektus, kuru uzmanības centrā ir atbalsts jauno mākslinieku izaugsmei, mākslinieku mijiedarbe ar dažādām kopienām, kolektīvā inteliģence un jaunas sadarbības formas. Kopš 2016. gada Stašāne strādā ar dažādiem dramaturģijas projektiem. Šobrīd kopā ar Janu Jacuku viņa pēta un meklē veidus, kā publiski runāt par vardarbību ģimenē.
