Latvijas Komponistu savienības veidotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” (LJMD) šogad noritēs jau desmito reizi, no 1. līdz 5. martam (17. un 29. aprīlī) interneta tiešsaistes koncertos no Rīgas, Tallinas un Viļņas koncertzālēm. Festivāla ietvaros izskanēs trīspadsmit latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi.
Jaundarbus šim festivālam radījuši Jēkabs Nīmanis, Georgs Pelēcis, Linda Leimane, Anna Ķirse, Platons Buravickis un citi dažādu paaudžu latviešu komponisti. Tos atskaņos pazīstami latviešu mūziķi – Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs, Guntars Freibergs, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Sinfonietta Rīga stīgu kvartets un citi.
Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos. Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie meistari. Festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” aicina paskatīties uz šo pieņēmumu no citas puses – ‘laikmetīga mūzika’ nozīmē ne tikai mūzikas sasaisti ar savu laiku, tā ir arī bezgalīga mijiedarbe – vadu saslēgumi – starp skaņu celtnēm un skaņražu paaudzēm. Šī gada festivāla koncerti tiek dēvēti par kājkoncertiem. Tā kā tiešraidi iespējams skatīties jebkur, savu koncertu klausīšanās vietas iesaka paši komponisti. Festivāla ietvaros papildus biļetēm tiek piedāvāti arī divu veidu kājkoncertu abonementi, ko iegādāties sev – divām kājām vai arī diviem draugiem – sešām kājām. Sadarbībā ar interneta žurnālu Satori tiks publicēti komponistu ieteikumi savu skaņdarbu - koncertu klausīšanās vietām.
Festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2021" kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus – Stīva Reiha "Piano Phase", Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets un Žerāra Grizē "Vortex Temporum". Šie izcilie meistardarbi ir bijuši iedvesmas avoti latviešu komponistu jaundarbiem, kuri kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo darbu poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem. Mūsuprāt, augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos.
Vairāk informācijas - www.muzikasdienas.lv
Neparedzētu apstākļu dēļ, šogad festivāls bija jāsadala divās daļās. Pirmā daļa ar 4 koncertiem notika no 1. līdz 5. martam. Atklāšanas koncerts "Piano Phase" joprojām bez maksas skatāms Latvijas Radio 3 "Klasika" mājas lapā - https://ej.uz/ed4u , bet igauņu "Ensemble U:" un lietuviešu "20 Fingers Duo" koncertu ieraksti, nopērkot biļeti, līdz 19.martam skatāmi šeit - https://ej.uz/twentyfingersduo un https://ej.uz/ensembleu
Otrā festivāla daļa notiks no 17. - 29 aprīlim ar koncertiem "Ligeti. Laika viļņi" un noslēguma koncertu "Leimane. Viļums. Grizē".
Uz šiem 2 koncertiem pieejami 2 veidu ABONEMENTI:
- 10 EUR - "Kājkoncerts 2 kājām" - vienam cilvēkam;
- 27 EUR - "Kājkoncerts 6 kājām" - trijiem cilvēkiem;
Biļešu cenas uz atsevišķiem koncertiem - 5 un 7 EUR.
____________________________________________________________
17.aprīlī pl. 19.00, Ligeti. Laika viļņi
Sinfonietta Rīga stīgu kvartets, Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa (vijole), Artūrs Gailis (alts), Kārlis Klotiņš (čells).
Programmā:
Armands Aleksandravičus "Deviations" (pirmatskaņojums),
Anna Ķirse "Mundus Invisibilis" (pirmatskaņojums),
Oskars Herliņš "Block Buster" (pirmatskaņojums)
Par iedvesmas avotu latviešu komponistu jaundarbiem ir kalpojis izcilā ungāru komponista Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets, kurš koncertā netiks atskaņots, taču būs komponistu sarunas par šo skaņdarbu, kā arī stāstījumi par atsaucēm uz Ligeti kvartetu jaundarbos.
Šī ir vienīgā programma festivālā, kurā latviešu komponisti izmantos elektroniskās skaņas un stīgu kvarteta elektronisku apstrādi. Kāpēc? Tam ir zināms konceptuāls segums. Ligeti sešdesmitajos gados pārsteidza pasauli ar jaunu kompozīcijas tehniku – mikropolifoniju, kura ietvēra sevī ideju par ļoti smalki izveidotu kanonisku struktūru, kura laika skalā bija tik kompakta, ka neatstāja polifonisku iespaidu, bet drīzāk fakturālu un elektronisku. Kad tika atskaņoti pirmie Ligeti simfoniskie skaņdarbi, publika meklēja zem krēsliem paslēptus skaļruņus. Lielā mērā var teikt, ka Ligeti bija pirmais, kurš savienoja instrumentālo un elektronisko mēdiju ar neredzamu saiti, izmantojot elektroniskās tehnikas instrumentālajā rakstībā. Šis un arī citi aspekti ir iedvesmojoši jaunos latviešu komponistus jaundarbiem. Armands Aleksandravičus min, ka klausoties Ligeti kvartetu, vizuāli iztēlojas tumšu ekrānu, kurā ik pa laikam iemirdzas dažas pikseļu grupas, citkārt tās noformē konkrētas līnijas, citkārt tās veido konkrētu attēlu.
Biļetes cena - 5 EUR
https://ej.uz/ligetilaikavilni
____________________________________________________________
29. aprīlī pl. 19.00, Noslēgums / Leimane, Viļums, Grizē
Valsts Kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē
Solisti Agnese Egliņa (klavieres), Egija Veldre (flauta), Mārtiņš Circenis (klarnete), Liene Neija-Kalniņa (vijole), Ivars Brīnums (alts), Kārlis Klotiņš (čells).
Programmā:
Žerārs Grizē (Gerard Grisey) ”Vortex Temporum” (pirmatskaņojums Latvijā),
Mārtiņš Viļums “The Stream of Disappearance” (pirmatskaņojums),
Linda Leimane “Ray-bows” (pirmatskaņojums)
Festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" vainagojumā - Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē 6. martā tiešsaistes koncertā no Lielās ģildes. Tā programmā franču komponista Žerāra Grizē (1946-1998) monumentālā kamermūzikas opusa Vortex Temporum pirmatskaņojums Latvijā, kā arī divu latviešu komponistu - Mārtiņa Viļuma un Lindas Leimanes – darbu pirmatskaņojumi, kas, līdzīgi savam priekšgājējam, akcentē pārdomas par muzikālo laiktelpu.
40 minūšu ilgais “Vortex Temporum” (1994-96) 6 mūziķiem (flauta, klarnete, vijole, alts, čells, klavieres) ir, iespējams, pats nozīmīgākais kamermūzikas opuss franču mūzikā 20. gs. otrajā pusē. Ietekmes ziņā to var salīdzināt ar Olivjē Mesiāna “Kvartetu laika galam”, kas reprezentēja jaunākās kompozīcijas idejas 20. gadsimta četrdesmitajos gados. Grizē skaņdarbā pretnostata dažādas laika izjūtas un struktūras (“Vortex Temporum” - laiku viesulis), konfrontē tās, saistot ar noteiktu skaņas spektra harmoniskuma/inharmoniskuma pakāpi, telpisko blīvumu, mūzikas plūduma paredzamības/neparedzamības sajūtām. Materiālu un formu veido viena un tā pati muzikālā žesta formula, kas izteikta dažādās laika dimensijās. Lielā mērā var teikt, ka šis darbs summē visu iepriekšējo komponista pieredzi darbā ar skaņas spektru, formveidi u.c. kompozicionālajiem aspektiem.
Biļetes cena - 7 EUR
https://ej.uz/leimanevilumsgrize
Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Radio 3 “Klasika”, Rīgas Latviešu biedrība, interneta žurnāls “Satori”.
Festivāla jaunumiem iespējams sekot līdzi facebook lapā www.facebook.com/komponisti, mājaslapā www.muzikasdienas.lv, kā arī interneta žurnālā https://satori.lv/